Svarīgi ir prast apieties ne tikai ar tehniku, bet arī ar cilvēkiem, kuriem ar šo tehniku ir jāstrādā. Tāpēc datortehniķim labi jāpārzina saskarsme komunikācijā ar klientiem, kuriem tiek veikta viņu lietotās tehnikas apkope un remonts.
Saskarsme ir komunikācija. Tā ir dažādu izpausmju mijiedarbība starp cilvēkiem. Šajā konkrētajā situācijā tā ir kopīgas valodas atrašana starp meistaru un klientu. Tā ir klienta vēlmju vai vajadzību apmierināšana, problēmas atrisināšana. Atrast kopīgu valodu nozīmē abām iesaistītajām pusēm izprast problēmu. Pie datortehniķa šajā gadījumā vēršas, ja nedarbojas vai neapmierinoši darbojas dators vai kāda no tā perifērijas vai papildierīcēm. Visbiežākā sūdzība ir “lēns dators”. Veiksmīgas komunikācijas rezultātā tiek noskaidrots, kas ir noticis, kas pēdējā laikā vai vispār ir darīts ar nedarbojošos ierīci un tiek panākta vienošanās par ierīces remonta izmaksām un termiņiem.
Situācijas, apstākļi un cilvēki, kuriem jāsadarbojas, var būt ļoti dažādi. Darbība var risināties gan datoru remonta iestādē, kas var būt specializēts serviss vai veikala garantijas remonta nodaļa, gan tik pat labi tas var būt kādas biroja ēkas ofiss, kura darbiniekam “neiet dators” un uzņēmuma datortehniķis dodas uz šo ofisu risināt problēmu.
Remonta iestādēs un servisos komunikācija pārsvarā ir lietišķa, kā jau starp pakalpojuma sniedzēju, kurš risina problēmu, un klientu, kurš maksā par pakalpojumu. Labs datortehniķis pratīs palīdzēt arī ļoti temperamentīgiem cilvēkiem, atrisinās strīdīgu situāciju, mācēs paskaidrot, ka klientam ir vajadzīga attiecīgā rezerves daļa, kuras cena, piemēram, netiek iekļauta bezmaksas garantijas remontā. Var, protams, būt divi darbinieki remonta iestādē, kas pakalpo klientu. Viens, kurš ar klientu komunicē, un otrs, kurš remontē viņa ierīci. Bet abiem šiem darbiniekiem jābūt pietiekamām zināšanām gan par saskarsmi, gan par attiecīgās jomas tehniku. Arī tehniskajam cilvēkam, kurš it kā ar klientu tieši nekontaktē, bet var gadīties situācija, kad tehniķis ir vienīgā persona iestādē, kas var izsniegt salaboto ierīci, un tad ir arī jāizskaidro, kas ir salabots, kas nomainīts un tamlīdzīgi. Un tas ir jādara klientam saprotamā valodā. Pretējā gadījumā gluži vienkārši tiks pazaudēts klients, kurš tā arī nesaprata, par ko viņam tik liels remonta rēķins. Uzskatīs par krāpšanu un konkrētajā servisā savu tehniku vairs neremontēs, un arī citiem neieteiks.
Pavisam savādākas attiecības ar klientiem var būt datortehniķim, kurš strādā kādas firmas ofisā. Klients šajā gadījumā ir tiešais darba devējs. Atalgojums, visticamāk, būs konstants, neatkarīgi no veikto darbu apjoma. Bet komunikācija notiek ar firmas darbiniekiem, kuri lieto datortehniku. Veicamos remonta darbus atvieglo tas, ka ierīces pārsvarā nemainās. Ir zināmas to problēmas, parasti notiek vienas un tās pašas kļūdas to darbībā, ir zināma sistēmu uzbūve un to tehniskie parametri. Nav katru reizi, kad notikusi kāda kļūme, jāveic vispārīga sistēmas diagnosticēšana. No šāda viedokļa viss ir daudz vienkāršāk.
Atšķirībā no darba datoru remonta servisa centrā, kur gandrīz katru dienu satiek citus cilvēkus, strādājot viena uzņēmuma ietvaros ir jāstrādā kopā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Jādodas uz viņu darba vietām, ofisiem, kur izvietotas stacionāras darba stacijas. Jākomunicē ar darbiniekiem. Parasti tas nesagādā nekādas problēmas. Bet mēdz būt darbinieki, kolēģi, ar kuriem ir grūti atrast kopīgu valodu.
Tehniskais darbinieks var būt ar vienalga cik labām zināšanām savā jomā, spējīgs atrisināt jebkuru problēmu, kas notikusi ar datoru vai tam pievienotu ierīci, bet, ja rodas konflikts ar pašu darbinieku, kurš pie šī datora strādā, tad tā paliek par ilgtermiņa problēmu. Šādu konfliktu cēlonis pārsvarā ir nepareiza saskarsme un savstarpējā komunikācija. Par iemeslu tam ir dažādie cilvēku raksturi un spēja pielāgoties konkrētai situācijai.
Vissliktākais scenārijs ir, ja tehniķim ir nepatīkami doties pie darbinieka labot datoru. Vai arī darbiniekam ir nepatīkama datortehniķa klātbūtne. Šādām situācijām par iemeslu var būt, piemēram, dzimumu atšķirība starp tehniķi un ofisa darbinieku. Tāpēc, lai nenonāktu līdz dzimuma diskriminācijai, ir jāizvēlas pareizi komunikācijas veidi. Kā arī - gan darbiniekam, gan tehniķim ir jābūt ar pietiekami spēcīgu raksturu, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām darba vietā un būtu spējīgi ziņot par pārkāpumiem uzņēmuma vadībai vai attiecīgām instancēm.
Datortehniķim ir labi zināt un pareizi pielietot dažādus saskarsmes veidus komunikācijā gan ar klientiem, gan biroja darbiniekiem. Gan pirmajā, gan otrajā gadījumā tas pamatā ir finansiālu ienākumu nodrošinājuma pamats. Pirmajā – tas ir darbs ar klientiem, kuri pērk tehniķa pakalpojumu. Tāpēc pareizi pielietoti saskarsmes līdzekļi veicina pastāvīgo klientu loka paplašināšanos. Otrajā gadījumā tas ir darbs ar viena uzņēmuma kolēģiem, veidojot ar tiem labas attiecības. Datortehniķis nodrošina pret sevi tādu attieksmi, lai citi biroja darbinieki par viņu nesūdzētos uzņēmuma vadībai. Kopumā tas būtu nodrošināt sev stabilu daba vietu, attiecīgi – pastāvīgus ienākumus. Secinājums – pareizi lietota saskarsme un tās veidi nodrošina ar iztikas līdzekļiem.